Iedomājies sajūtu, ka esi iesprostots tumšā istabā bez durvīm. Tev šķiet, ka vienīgais veids, kā ieraudzīt gaismu, ir kārtējā alkohola glāze vai cita apreibinoša viela, taču patiesībā šī “gaisma” tikai vēl vairāk nodedzina Tavas pēdējās cerības. Tā ir skarba realitāte, kurā depresija un atkarība cieši sadevušās rokās, veidojot nebeidzamu un iznīcinošu virpuli.

Tu neesi viens savos meklējumos pēc atbildēm. Bieži vien ir gandrīz neiespējami saprast – vai Tu sāki lietot, jo juties emocionāli salauzts, vai arī šis salauztības stāvoklis atnāca kā sekas Tavai atkarībai? Šis jautājums par “vistu un olu” nav tikai teorētisks, tam ir izšķiroša nozīme Tavas atveseļošanās procesā.

Šajā rakstā mēs nekritizēsim un nemācīsim Tevi dzīvot. Tā vietā mēs kopā analītiski apskatīsim, kā šie divi smagie stāvokļi barojas viens no otra un kāpēc to risināšana pieprasa īpašu, kompleksu pieeju. Mēs palīdzēsim Tev saskatīt izeju pat tad, ja šobrīd šķiet, ka viss apkārtējais ir zaudējis jēgu.

Kāpēc depresija un atkarība tik bieži iet roku rokā?

Medicīnas pasaulē šo parādību dēvē par dubultdiagnozi vai līdztekus esošiem traucējumiem. Tas nav nejaušs sakritību virpulis – abas šīs problēmas sakņojas līdzīgos psiholoģiskos un bioloģiskos mehānismos. Gan depresija, gan atkarība ietekmē tās pašas smadzeņu daļas, kas atbild par apbalvojumu, baudu un emociju regulāciju.

Bieži vien pamatā ir kopīgi riska faktori. Hronisks stress, bērnības traumas, ģenētiskā predispozīcija vai sociālā izolācija var kļūt par augsni abām problēmām vienlaikus. Cilvēka psihe meklē izeju no sāpēm, un dažkārt vielu lietošana šķiet visātrākais, lai arī mānīgākais risinājums.

Šo mehānismu speciālisti sauc par “pašārstēšanos”. Cilvēks, kurš cieš no depresīvas nomāktības, instinktīvi meklē veidu, kā “izslēgt” emocionālās sāpes vai vismaz uz brīdi sajusties “normāli”. Alkohols vai citas vielas uz īsu brīdi mākslīgi paaugstina dopamīna līmeni, sniedzot iluzoru atvieglojumu, kas drīz vien pārvēršas jaunā problēmā.

Būtībā abas problēmas barojas viena no otras. Depresija sagatavo augsni atkarībai, bet atkarība, izjaucot smadzeņu ķīmiju, padara depresijas simptomus vēl smagākus un grūtāk ārstējamus. Tā ir kā simbioze, kurā abi dalībnieki strādā pie tā, lai cilvēks justos arvien bezpalīdzīgāks.

Kad depresija parādās pirmā: Pašārstēšanās slazds

Daudziem ceļš uz atkarību sākas nevis ar vēlmi ballēties, bet gan ar izmisīgu vēlmi beidzot justies “normāli”. Kad depresija atņem krāsas, enerģiju un miegu, cilvēks sāk meklēt “kruķus”, uz kuriem atbalstīties. Šajā scenārijā alkohols vai citas vielas sākotnēji kalpo kā pieejamākās zāles pret emocionālo sastingumu.

Sākumā tas strādā – glāze vīna vakarā palīdz aizmigt, bet citi stimuli uz brīdi kliedē nomāktību. Tomēr šis ir bīstams kredīts ar milzīgiem procentiem. Laika gaitā smadzenes pierod pie šī mākslīgā atbalsta, un to dabīgā spēja regulēt garastāvokli pilnībā atrofējas. Rezultātā “zāles” kļūst par jaunu slimību, kas tagad pastāv paralēli sākotnējai depresijai.

Kad atkarība parādās pirmā: Smadzeņu ķīmijas iztukšošana

Otrs scenārijs ir pretējs – cilvēks sāk lietot vielas sociālu iemeslu vai ziņkāres dēļ, un sākotnēji viss šķiet kontrolējams. Tomēr ilgstoša un regulāra lietošana sāk pārveidot smadzeņu bioķīmiju. Vielas burtiski “izdedzina” dopamīna receptorus, kas atbild par mūsu spēju izjust prieku no ikdienišķām lietām.

Kad smadzenes vairs nespēj reaģēt uz saullēktu, garšīgu ēdienu vai mīļotā cilvēka pieskārienu, iestājas sekundārā depresija. Cilvēks sāk just:

• Hronisku motivācijas trūkumu un apātiju.
• Pastāvīgu nogurumu, ko nevar izgulēt.
• Emocionālu nestabilitāti un trauksmi.

Šādā stāvoklī vielu lietošana vairs nesniedz prieku, bet tiek turpināta tikai tāpēc, lai novērstu briesmīgo pašsajūtu. Atkarība šeit ir kļuvusi par arhitektu, kas uzbūvējis depresijas cietumu, no kura izkļūt paša spēkiem kļūst gandrīz neiespējami.

Attēls no unsplash.com

Apburtais loks – kā depresija un atkarība baro viena otru

Šis tandēms darbojas kā perfekti ieeļļots, bet postošs mehānisms. Alkohols un citas vielas pēc būtības ir depresanti – tie palēnina centrālo nervu sistēmu un īslaicīgi maskē trauksmi, taču, kad vielas iedarbība beidzas, depresijas simptomi atgriežas ar dubultu spēku.

Cilvēks sāk justies vēl bezcerīgāk nekā iepriekš, un smadzenes kā vienīgo glābiņu piedāvā to pašu vielu, kas šo stāvokli radīja. Šis apburtais loks saasina vientulības sajūtu un vainas apziņu, liekot cilvēkam izolēties no sabiedrības, kas savukārt ir galvenais degviela depresijas padziļināšanai.

Kāpēc svarīgi ārstēt abas problēmas vienlaikus

Mēģināt ārstēt tikai atkarību, ignorējot depresiju, ir tas pats, kas mēģināt izsmelt ūdeni no grimstošas laivas, neaiztaisot caurumu tās dibenā. Ja cilvēks pārstāj lietot vielas, bet viņa iekšējās emocionālās sāpes paliek neārstētas, recidīva risks ir gandrīz neizbēgams.

Mūsdienu medicīna uzsver integrēto pieeju. Tas nozīmē, ka narkologs un psihiatrs vai psihoterapeits strādā komandā. Tikai strādājot pie abiem cēloņiem vienlaicīgi, ir iespējams panākt, ka cilvēks ne tikai “nedzer”, bet arī atgūst dzīvesprieku un spēju saskatīt jēgu ikdienā.

Kad būtu jāmeklē palīdzība

Jums nav jāgaida brīdis, kad dzīve pilnībā sabrūk, lai vērstos pie speciālista. Meklējiet palīdzību, ja pamanāt šīs pazīmes:

• Nomākts garastāvoklis ilgst vairāk nekā divas nedēļas pēc kārtas.
• Jūs lietojat vielas, lai “aizbēgtu” no domām vai vienkārši spētu iemigt.
• Jūs zaudējat interesi par lietām, kas agrāk sagādāja prieku (hobiji, draugi, darbs).
• Pašsajūta pēc vielu lietošanas kļūst arvien smagāka, nevis vieglāka.

Kur iespējams meklēt palīdzību Latvijā

Latvijā ir pieejami speciālisti, kuri saprot šo sarežģīto mijiedarbību un prot strādāt ar dubultdiagnozēm. Pirmais solis bieži vien ir vizīte pie narkologa vai psihiatra, kurš var objektīvi novērtēt Jūsu stāvokli.

Specializēti centri, piemēram, Detox.lv, piedāvā diskrētu un profesionālu palīdzību akūtos gadījumos, nodrošinot nepieciešamo medicīnisko atbalstu, lai droši izkļūtu no atkarības fiziskā gūsta. Pēc tam talkā nāk psihoterapeiti un rehabilitācijas programmas, kas palīdz sakārtot emocionālo pasauli.

Jūsu stāsts vēl nav beidzies

Nav tik svarīgi meklēt vainīgo vai mēģināt precīzi noteikt, kurš bija pirmais – depresija vai atkarība. Daudz svarīgāk ir atzīt, ka šis stāvoklis nav Jūsu personīgā neveiksme, bet gan medicīniska problēma, kurai ir risinājums.

Jūs neesat savi simptomi un Jūs neesat sava atkarība. Atveseļošanās ir iespējama pat tad, ja šobrīd tumsa šķiet necaurredzama. Rīkojieties šodien – dāvājiet sev iespēju atkal sajust īstu, nevis mākslīgu prieku. Speriet pirmo soli un sazinieties ar speciālistu tūlīt – Jūsu nākotne ir tā vērta.

Biežāk uzdotie jautājumi 

Kas ir dubultdiagnoze? 

Dubultdiagnoze ir stāvoklis, kad cilvēkam vienlaikus ir diagnosticēti vismaz divi traucējumi: atkarība no psihoaktīvām vielām un citi psihiskās veselības traucējumi, piemēram, depresija, trauksme vai bipolārie traucējumi. Abas problēmas ir jāārstē paralēli, lai sasniegtu rezultātu.

Vai alkohols var palīdzēt cīnīties ar depresiju? 

Nē, alkohols ir centrālās nervu sistēmas depresants. Lai gan īslaicīgi tas var maskēt simptomus un sniegt iluzoru atvieglojumu, ilgtermiņā tas burtiski iztukšo smadzeņu ķīmiskās rezerves, padarot depresiju smagāku un grūtāk ārstējamu.

Kāpēc atkarības ārstēšana neizdodas, ja netiek ārstēta depresija? 

Ja netiek ārstēts sākotnējais depresīvais stāvoklis, pacients pēc atkarības pārtraukšanas paliek emocionāli neaizsargāts. Bez atbilstošas terapijas vai medikamentiem sāpes kļūst nepanesamas, un cilvēks visbiežāk atgriežas pie lietošanas kā vienīgā zināmā mierinājuma veida.

Vai depresija un atkarība ir iedzimtas? 

Pētījumi rāda, ka ģenētikai ir nozīme – daži cilvēki piedzimst ar lielāku noslieci uz atkarībām vai garastāvokļa traucējumiem. Tomēr tikpat svarīgi ir vides faktori, piemēram, audzināšana, traumas un apkārtējā sociālā vide.

Cik ilgā laikā uzlabojas garastāvoklis pēc lietošanas pārtraukšanas? 

Pirmie uzlabojumi parasti parādās 2–4 nedēļu laikā, kad smadzeņu bioķīmija sāk stabilizēties. Tomēr pilnīga emocionālā līdzsvara atjaunošanās var aizņemt vairākus mēnešus, tāpēc šajā laikā kritiski svarīgs ir psihoterapeita vai psihiatra atbalsts.