Alkoholisms
Alkoholisms ir hroniska, progresējoša, recidivējoša, remitējoša saslimšana, kas raksturojas ar:
- Tolerances palielināšanos – laikam ritot, pakāpeniski ir nepieciešams lielāks alkohola daudzums, lai sasniegtu to pašu apreibināšanās pakāpi.
- Alkohola abstinences sindroms. Šis stāvoklis attīstās, ja tiek strauji pārtraukts vai būtiski samazināts alkohola patēriņš. Tas izpaužas ar bezmiegu, trauksmi, depresiju, uzbudinājumu, trīci, svīšanu, sliktu dūšu, galvas sāpēm, pastiprinātu jutību pret smaržām, gaismu un skaņu, kā arī smagākos gadījumos – psihozi ar apjukumu, murgiem un halucinācijām. Augstākminētie simptomi pazūd, ja tiek uzņemts alcohols. Tādējādi rodas atkārtoti dzeršanas cikli, kuru mērķis ir mazināt abstinences simptomus.
- Nespēja kontrolēt izdzertā alkohola daudzumu vienā vai vairākās secīgās dzeršanas reizēs.
- Atkārtoti neveiksmīgi mēģinājumi pārtraukt alkohola lietošanu.
- Liels daudzums laika tiek patērēts alkohola iegūšanai, tā dzeršanai vai atgūšanās periodam pēc dzeršanas.
- Rodas juridiska, profesionāla vai personīga rakstura problēmas alkohola lietošanas dēļ.
- Pastiprināta alkohola lietošanas turpināšana par spīti tam, ka izprot tā negatīvās sekas.
- Nožēlas un vainas sajūta par to, ka lieto alkoholu.
- Aizkaitinājums, kas rodas citu kritikas dēļ par dzeršanas paradumiem.
Alkohola lietošana izraisa būtisku cilvēka fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanos.
Tā kā alkoholisms ietekmē gan fizisko, gan psiholoģisko stāvokli, tas var izraisīt nopietnas ķermeņa funkciju traucējumus, ieskaitot smadzeņu, sirds, aknu un citu vitālo orgānu bojājumus. Turklāt, palielinoties fiziskai un psiholoģiskai atkarībai, cilvēki ar alkoholismu var saskarties ar augstu recidīva risku, kas nozīmē grūtības ilgtermiņā atturēties no alkohola. Šī iemesla dēļ alkoholisma ārstēšana prasa integrētu pieeju, kas ietver medicīnisku detoksikāciju, ilgstošu atbalstu un terapiju, lai risinātu gan fiziskās, gan emocionālās problēmas. Lai veicinātu remisiju un palīdzētu cilvēkiem atgūt kontroli pār savu dzīvi, bieži tiek izmantotas dažādas stratēģijas, tostarp grupas atbalsta sanāksmes, psihoterapija un, dažos gadījumos, medikamenti, kas mazina alkohola lietošanas vēlmi. Atveseļošanās process ir ilgstošs un prasa pacienta, viņa ģimenes un medicīnas personāla ciešu sadarbību.