Alkoholisms
Alkoholisms ir hroniska, progresējoša, recidivējoša, remitējoša saslimšana, kas raksturojas ar:
- Tolerances palielināšanos – laikam ritot, pakāpeniski ir nepieciešams lielāks alkohola daudzums, lai sasniegtu to pašu apreibināšanās pakāpi.
- Alkohola abstinences sindroms. Šis stāvoklis attīstās, ja tiek strauji pārtraukts vai būtiski samazināts alkohola patēriņš. Tas izpaužas ar bezmiegu, trauksmi, depresiju, uzbudinājumu, trīci, svīšanu, sliktu dūšu, galvas sāpēm, pastiprinātu jutību pret smaržām, gaismu un skaņu, kā arī smagākos gadījumos – psihozi ar apjukumu, murgiem un halucinācijām. Augstākminētie simptomi pazūd, ja tiek uzņemts alcohols. Tādējādi rodas atkārtoti dzeršanas cikli, kuru mērķis ir mazināt abstinences simptomus.
- Nespēja kontrolēt izdzertā alkohola daudzumu vienā vai vairākās secīgās dzeršanas reizēs.
- Atkārtoti neveiksmīgi mēģinājumi pārtraukt alkohola lietošanu.
- Liels daudzums laika tiek patērēts alkohola iegūšanai, tā dzeršanai vai atgūšanās periodam pēc dzeršanas.
- Rodas juridiska, profesionāla vai personīga rakstura problēmas alkohola lietošanas dēļ.
- Pastiprināta alkohola lietošanas turpināšana par spīti tam, ka izprot tā negatīvās sekas.
- Nožēlas un vainas sajūta par to, ka lieto alkoholu.
- Aizkaitinājums, kas rodas citu kritikas dēļ par dzeršanas paradumiem.
Alkohola lietošana izraisa būtisku cilvēka fiziskās un pshiskās veselības pasliktināšanos.
